Jau vairāk nekā simts gadus tūristi, kas apmeklē Punkvas alas Morāvijas karstā, var doties puskilometra laivu braucienā pa Punkvas upi. No laivas var redzēt smaragda krāsas ezerus un Masarika alu ar bagātīgiem stalaktītu rotājumiem. Alās ūdens temperatūra svārstās no aptuveni četriem līdz septiņiem grādiem, bet gaiss ir nedaudz siltāks. Brauciena maršruts ved līkumotā labirintā pa Punkvas upi, kas dažviet ir četrdesmit metru dziļa.
Ūdensceļa būvniecība nebija viegla. Par šķērsli kļuva sifoni – alu daļas, kas līdz griestiem bija applūdušas. 1920. gadā doktors Karels Absolons, slavenais arheologs, ģeogrāfs, paleontologs, speleologs un daudzu Morāvijas Karsta alu pētnieks, pirmais nokāpa Macohas bezdibenī. Tur viņš atrada Vestonices Venēras figūriņu, kas ir vecākais keramikas mākslas priekšmets pasaulē.
 
Beigu beigās, pēc sarežģītiem pazemes darbiem, kas ilga trīspadsmit gadu, sabiedrībai tika atvērta pirmā ūdens maršruta daļa līdz Masarika alai. Macohas bezdibenī tika uzcelta maza laivu piestātne. Laivas ar tūristiem pirmo reizi devās pazemes ceļā 1921. gada 30. martā. Sākumā pa Punkvas upi peldēja četras koka laivas. Katra vienlaikus varēja pārvadāt sešpadsmit cilvēkus.
 
Mūsdienās vecās koka laivas tika aizstātas ar modernām elektriskām laivām, kas klusi slīd pa ūdens virsmu. Pašlaik tās stāv piestātnē un gaida tūristus. Tiklīdz to ļaus epidēmiskā situācija, laivas atkal dosies braucienā pa pazemes Punkvas upi.