Čehijas vislielākais nacionālais parks Šumava šogad svin 30 gadu jubileju. Šumava ir noslēpumains nostūris Čehijas dienvidos – tur ir plaši līdzenumi, drūmi kūdrāji, gleznaini virsāji, krāsainas pļavas uz Vltavas dumbrājiem, pēcleduslaiku ezeri klinšu pakājē, un ar eglēm apaugušas plakankalnes no kurām paveras skats līdz pat Alpu ledājiem. Šumavu, kā vienu no lielākajiem mežu kompleksiem Centrāleiropā, dažkārt dēvē par Eiropas zaļo sirdi.
Vērtīgāko Šumavas apvidu aizsardzība sākās 1858. gadā, kad princis Jānis Ādolfs Švarcenbergs izslēdza Boubīna Gāršu no mežu apsaimniekošanas. 1911. gadā Vilēms Hohencolerns pasludināja par aizsargājamiem arī Melno un Velna ezeru. Pirmās Republikas laikos Šumavā tika izveidoti pirmie dabas liegumi. Vēlāk dzelzs priekškars ierobežoja cilvēku darbību pierobežas apgabalos, pateicoties tam, daba Šumavā varēja attīstīties netraucēta. 1990. gadā viss apvidus tika iekļauts UNESCO sarakstā kā Šumavas Biosfēras Rezervāts. 1991. gadā rezervāta visvērtīgākajā daļā tika izveidots nacionālais parks.
Šumavā var atrast daudz retu augu šķirņu un dzīvnieku sugu. Šeit aug garlapu rasene, daudzlapu andromeda, pundurbērzs un daudzas citas aizsargājamas augu šķirnes. Šumavā dzīvo arī retas zīdītāju un putnu sugas - piemerām lūši, aļņi, meža kaķi, bebri, ūdri, vilki, griezes, melnie stārķi, trīspirkstu dzeņi, apodziņi.
Šumavā var atrast daudz retu augu šķirņu un dzīvnieku sugu. Šeit aug garlapu rasene, daudzlapu andromeda, pundurbērzs un daudzas citas aizsargājamas augu šķirnes. Šumavā dzīvo arī retas zīdītāju un putnu sugas - piemerām lūši, aļņi, meža kaķi, bebri, ūdri, vilki, griezes, melnie stārķi, trīspirkstu dzeņi, apodziņi.