Baroka stila jezuītu bibliotēka „Klementinum” Prāgā tiek uzskatīta par visskaistāko bibliotēku pasaulē. Tā tika uzcelta pēc baroka arhitektūras meistara Kiliāna Ignaca Dincenhofera projekta, un pirmo reizi tika atvērta 1722. gadā. Kopš tā laika tās izskats nav īpaši mainījies.
Bibliotēkā glabājas 20 000 sējumu galvenokārt teoloģiskās literatūras. Papildus grāmatām ir vērts pievērst uzmanību arī vēsturiskajiem globusiem un starp tiem novietotiem astronomiskajiem pulksteņiem. Jezuītu bibliotēka „Klementinum” ir kļuvusi par vienu no Čehijas Republikas Nacionālās bibliotēkas stūrakmeņiem, lielāko bibliotēku valstī un vienu no vecākajām publiskajām bibliotēkām Čehijā. No 1782. gada Prāgas spiestuvēm bija jānosūta Nacionālajai bibliotēkai katras iespiestās grāmatas viens eksemplārs. No 1807. gada šis pienākums tika paplašināts visām spiestuvēm visā Čehijas Republikā, un līdz šai dienai tas attiecas uz visām grāmatu izdevniecībām.
Prāgas Kārļa universitātes manuskripti ir visvecākā Nacionālās bibliotēkas vēsturiskās kolekcijas daļa. Universitātes dibinātājs karalis Kārlis IV jau 1370. gadā bibliotēkai uzdāvināja 114 rokrakstus, tostarp trīs kodeksus. Visvecākie dokumenti bibliotēkā ir grieķu papirusi no mūsu ēras pirmā gadsimta. „Klementinum” kolekcijas vissmagākā grāmata ir "Lobkovický Gradual", kas sver vairāk nekā septiņdesmit kilogramus, bet visvērtīgākā ir Višehradas kodekss. Pēc pētnieku domām, tas tika izgatavots par godu Vratislava II kronēšanai 1086. gada 15. jūnijā, tāpēc tas dažkārt tiek uzskatīts par vienu no Čehijas kronēšanas dārgakmeņiem. Tā vērtība tiek lēsta uz vienu miljardu Čehijas kronu.
Viduslaikos dažās klosteru bibliotēkās grāmatas tika piestiprinātas ar ķēdēm pie galdiem, kur tās tika lasītas. Tādā veidā grāmatas visu laiku palika bibliotēkā un tās nevarēja ņemt līdzi, vismaz bez bibliotekāru piekrišanas. Tikai vēlāk grāmatas sāka likt plauktos un ķēdes pamazām tika noņemtas. Līdz musdienām no tiem laikiem palikuši tikai mazi caurumi vai metāla rokturi grāmatu iesējumos. Tomēr grāmatas ar ķēdēm tika atklātas vēsturiskajā pilsētas skolas bibliotēkā Jahimovā un franciskāņu klostera bibliotēkā Hebā (Cheb).
Nacionālā tehniskā bibliotēka Prāgas Dejvices rajonā ir musdienās vismodernākā bibliotēka Čehijā. Tā ir ne tikai moderna, bet arī ekoloģiska ēka, kurai nav nepieciešams gaisa kondicionētājs un centrālapkure. Datorsistēma automātiski uztur optimālu iekštelpu temperatūru. Bibliotēkas krājumos ir 230 000 tehniskās literatūras sējumu (kopā tajā var ietilpt 660 000), bet trīs pazemes noliktavās ir vietas vēl 1,2 miljoniem grāmatu. Bibliotēka gan no iekšpuses, gan ārpuses izskatās kā tehniskais zīmējums. Uz kāpnēm ir dati, cik ilgs laiks nepieciešams, lai uzkāptu augšā un cik daudz kaloriju vienlaicīgi var sadedzināt.
Prāgas Kārļa universitātes manuskripti ir visvecākā Nacionālās bibliotēkas vēsturiskās kolekcijas daļa. Universitātes dibinātājs karalis Kārlis IV jau 1370. gadā bibliotēkai uzdāvināja 114 rokrakstus, tostarp trīs kodeksus. Visvecākie dokumenti bibliotēkā ir grieķu papirusi no mūsu ēras pirmā gadsimta. „Klementinum” kolekcijas vissmagākā grāmata ir "Lobkovický Gradual", kas sver vairāk nekā septiņdesmit kilogramus, bet visvērtīgākā ir Višehradas kodekss. Pēc pētnieku domām, tas tika izgatavots par godu Vratislava II kronēšanai 1086. gada 15. jūnijā, tāpēc tas dažkārt tiek uzskatīts par vienu no Čehijas kronēšanas dārgakmeņiem. Tā vērtība tiek lēsta uz vienu miljardu Čehijas kronu.
Viduslaikos dažās klosteru bibliotēkās grāmatas tika piestiprinātas ar ķēdēm pie galdiem, kur tās tika lasītas. Tādā veidā grāmatas visu laiku palika bibliotēkā un tās nevarēja ņemt līdzi, vismaz bez bibliotekāru piekrišanas. Tikai vēlāk grāmatas sāka likt plauktos un ķēdes pamazām tika noņemtas. Līdz musdienām no tiem laikiem palikuši tikai mazi caurumi vai metāla rokturi grāmatu iesējumos. Tomēr grāmatas ar ķēdēm tika atklātas vēsturiskajā pilsētas skolas bibliotēkā Jahimovā un franciskāņu klostera bibliotēkā Hebā (Cheb).
Nacionālā tehniskā bibliotēka Prāgas Dejvices rajonā ir musdienās vismodernākā bibliotēka Čehijā. Tā ir ne tikai moderna, bet arī ekoloģiska ēka, kurai nav nepieciešams gaisa kondicionētājs un centrālapkure. Datorsistēma automātiski uztur optimālu iekštelpu temperatūru. Bibliotēkas krājumos ir 230 000 tehniskās literatūras sējumu (kopā tajā var ietilpt 660 000), bet trīs pazemes noliktavās ir vietas vēl 1,2 miljoniem grāmatu. Bibliotēka gan no iekšpuses, gan ārpuses izskatās kā tehniskais zīmējums. Uz kāpnēm ir dati, cik ilgs laiks nepieciešams, lai uzkāptu augšā un cik daudz kaloriju vienlaicīgi var sadedzināt.