Čehijas dzelzceļš – vēsture, fakti un braucieni

No zirgu vilktiem vagoniem līdz tvaika dzinējiem

Zirgu vilktu vagonu līnija, kas savienoja Česke Budejovice Čehijas dienvidos un Lincu Austrijā, kur tolaik vēl nebija valstu robežu, bija viena no pirmajām Eiropā. Vilcienu satiksme šeit sākās 1828. gadā. 19. gadsimtā dzelzceļa transports strauji attīstījās. Mūsdienu Čehijas teritorijā pirmie tvaika vilcieni pa sliedēm kursēja 1839. gadā. Imperatora Ferdinanda ziemeļu dzelzceļa – tāds bija jaunizbūvētajam ceļam dotais nosaukums – pirmais posms no Vīnes uz Bržeclavu tika atklāts 1839. gada 6. jūnijā. 1841. gadā jau darbojās dzelzceļš no Bržeclavas uz Pršerovu un tālāk uz Olomoucu, kur valsts dzelzceļš savienojās ar starptautisko tīklu.

Pirmais vilciens ieradās Prāgā 1845. gada 20. augustā tikko pēc pavisam jaunas dzelzceļa stacijas būvniecības pabeigšanas. Lai gan ir pagājuši vairāk nekā 170 gadi, kopš Prāgā ieradās pirmais vilciens, Prāgas Masarika stacija – gandrīz nemainījusies – varētu liecināt par dzelzceļa ievērojamo metamorfozi, no revolucionāra tehniska jauninājuma līdz ikdienas transportlīdzeklim.

Tvaika ēras beigas

Izņemot nostalģiskās ekskursijas, īpašus pasākumus un vasaras braucienus dzelzceļa entuziastiem un bērniem, tvaika vilcienu satiksme Čehijā beidzās 1981. gadā. Tomēr tajā laikā jau gandrīz astoņdesmit gadus darbojās Dienvidčehijas dzelzceļš, savienojot Taboras un Behīnes pilsētas, pirmā pilnīgi elektriskā dzelzceļa līnija Čehijā. Tā tika atvērta 1903. gadā.

Šaursliežu dzelzceļš – lieliska ideja braucienam

Čehijā vēl šodien var atrast vairākas šaursliežu dzelzceļa līnijas. Vasaras sezonā var braukt ar vilcienu, kuru velk tvaika lokomotīve, līdzīgi kā to darīja mūsu vecvecāki. Kādam tas ir jaunums, bet kādam – atgriešanās bērnībā. Viens no garākajiem šaursliežu dzelzceļa maršrutiem ved uz Jindržichūv Hradecu Čehijas dienvidos. Viss maršruts ir vairākus desmitus kilometru garš. Mazas stacijas un pieturas, kas atgādina senas pastkartes, parasti paslēptas no civilizācijas mežos vai starp krūmiem, ceļojumam piešķir vēl vairāk romantikas. Piemēram, Kaprounas stacija, kas atrodas mežā, tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām stacijām. No pieturām izplatīts tūristu un veloceliņu tīkls savieno citus interesantus apskates objektus tuvumā. Dažās stacijās atrodas tūristu naktsmītnes. Dažos šaursliežu vilcienos var pārvadāt arī divriteņus.


fot. Ladislav Renner

Čehijas dzelzceļa rekordi

Dzelzceļam Čehijā ir daudz fanu, kuri sevi dēvē par “šotoušiem” (no angļu val. – shot – fotogrāfija, bilde). Viņi pulcējas klubos un interesējas par visa veida informāciju, kas saistīta ar dzelzceļu. Piemēram, viņi labprāt fotografē visādus dzelzceļa rekordus.

Čehijā dzelzceļš ved cauri vairāk nekā 160 tuneļiem un 7000 tiltiem. Visgarākais dzelzceļa tilts Čehijā atrodas Prāgā. Tas ir Negreļa viadukts, kas savieno jau pieminēto Masarika staciju un Vltavas upes kreiso krastu. Tā garums ir gandrīz 1100 metru. Dzelzceļa stacija, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa (995 m), ir Šumavā, Kubova Hutē (Kubova Huť ). Tūristu vidū ļoti populārs ir maršruts no Strakonices, uz kuru var viegli nokļūt arī ar vilcienu no Prāgas, līdz Kubova Hutei un līdz pat Volariem. Lai gan tur nav panorāmas vilcienu kā Šveicē, pasažieri var baudīt lēnu braucienu pa kalnaino Šumavas ainavu.

Muzeji dzelzceļa cienītājiem

Dzelzceļa muzejs Lužnē, netālu no Rakovnikas, ir vislielākais dzelzceļa muzejs Čehijā. Muzejā atrodas 800 mm plašu sliežu cilpa, pa kuru apmeklētāji var izbraukt ar šaursliežu vilcienu. Muzejā var apskatīt gan tvaika lokomotīves, no vecākajām līdz jaunākajām, gan milzum daudz pasažieru un kravas vagonu, kā arī dažādus priekšmetus, kas liecina par dzelzceļa vēsturi, piemēram, signalizācijas un drošības iekārtu. Ir vērts aplūkot arī vilcienu modeļu un dzelzceļa darbnīcas, kurās tiek remontēti un atjaunoti vecie eksponāti.


Dzelzceļa muzejs Lužnē fot. Michal Málek