Čehu tautas tradīcijas vienmēr ir bijušas saistītas ar svētku kalendāru. Ziemā tradicionālie rituāli ir saistīti ar gavēni, pavasarī – ar Lieldienām. Taču arī pēc Lieldienām Čehijā netrūkst interesantu tautas paražu.
Aprīļa pēdējā nakts, kas tiek dēvēta arī par Valpurģu nakti, Čehijā tradicionāli tiek saistīta ar „raganu dedzināšanu”. Šī interesantā paraža aizsākās pirmskristietības laikos, kad valdīja uzskats, ka naktī no 30. aprīļa uz 1. maiju ļaunajiem gariem ir vislielākais spēks un cilvēkiem no tiem ir jāsargā ne tikai sevi, bet arī savu mājsaimniecību un dzīvniekus. Tika uzskatīts, ka šajā naktī daudzas raganas lido uz sabatu. Saskaņā ar tautas ticējumiem raganas varēja nogalināt tikai ar uguni, tāpēc vakaros kalnu un pauguru virsotnēs tika iekurti ugunskuri, tika rīkoti mielasti un skaļas ballītes, lai aizbaidītu ļaunos garus un raganas. Reizēm, tam pašam mērķim, gaisā tika mestas aizdedzinātas slotas vai lupatu bumbas, ugunī tika mestas raganu figūras no salmiem un koka. Mūsdienās raganu dedzināšana tiek svinēta priecīgu svētku veidā. Kur Čehijā tiek svinēti šie svētki? Visbiežāk kaut kur ārpus pilsētas vai ciemos, bet arī Prāgā vai Brno. Parasti tiek iekurts ugunskurs un cilvēki jau no agras pēcpusdienas izklaidējas. Skan mūzika, tiek gatavota programma bērniem, tiek rīkoti grili. Plašāku informāciju var iegūt jebkurā vietējā informācijas centrā.
Vēl viena pavasara paraža, kas sakrīt ar Valpurģu nakti, ir maija kociņa sagatavošana. Koka stumbrs bez zariem un mizas, izņemot augšējo daļu, rotāts ar krāsainām auduma vai zīdpapīra lentītēm un ar dekoratīvo vainagu parasti tika novietots ciema vai pilsētas centrālajā daļā 30. aprīlī vai 1. maijā. Maija kociņa sagatavošana ir saistīta ar paražu - naktī to jānosargā no kaimiņu ciemu vīriem, kuri mēģina to nogāzt vai nogriezt galotni. Atkarībā no reģiona un tradīcijām tas var notikt līdz saullēktam vai līdz pirmā gaiļa dziedāšanai. Ja viņiem izdosies, ciems tiks apkaunots. Dažās vietās maija kociņš tiek sargāts līdz trim dienām un naktīm. Ar maija kociņa sagatavošanu parasti nodarbojas jaunie ciemata iedzīvotāji. Tā ir lieliska iespēja izklaidēties, iepazīties vai vismaz izņemt no skapja un atsvaidzināt tautastērpu. Šī tradīcija ir īpaši dzīva Morāvijā.
Ikgadējais Karaļu gājiens ir absolūti unikāls pasākums. Tāpēc pirms 10 gadiem tas tika iekļauts UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Tā ir svinīgā parāde, kuras galvenais varonis ir karalis – zēns, apmēram 10-12 gadu vecumā, uz zirga, tērpies sieviešu tautas tērpā. Viņu pavada zēnu pulciņš uz izrotātiem zirgiem un sargi ar izvilktiem zobeniem. Šī tradīcija ir kopta īpaši dienvidu un dienvidaustrumu Morāvijas daļā. Piemēram, Vlčnovā, kas atrodas Morāvijas dienvidaustrumu daļā, parādei ir vairāk nekā 200 gadu ilgas tradīcijas. Ciemata iedzīvotāji teic, kā tā ir unikāla iesvētīšanas ceremonija, kuras laikā pieaugušu vīriešu lokā tiek uzņemti astoņpadsmitgadīgi zēni. Katrs no jaunajiem vīriešiem karaliskās komandas sastāvā uzstājas tikai vienu reizi mūžā. Karaļu gājiens notiek Vasarsvētku laikā, kad kristieši svin Svētā Gara nākšanu, bet no pagānu laikiem saglabājušies dzīves pilnības, skaistuma un jaunības spēka svētki, kas bija saistīti ar pavasara kulmināciju un saulgriežu atnākšanu. Šobrīd Vlčnovā Karaļu gājiens notiek maija pēdējā svētdienā, un to pavada folkloras grupu priekšnesumi, tautas mūzikas koncerti, vīna degustācija, amatnieku tirdziņš un izstādes. Karaļu gājienu var vērot arī citās vietās Slovākijas reģionā (Kunovicē, Hlukā, Kijovā) vai Hanas reģionā (Doloplazos, Hropinē, Kojetinā).
Cita čehu tradīcija ir skūpsts zem ziedoša koka 1. maijā, tas ir kā pienākums pāriem, kas ir iemīlējušies. Šī tradīcija aizsākās no čehu romantisma dzejnieka Karela Hineka Māhas dzejoļa „Maijs” no 1836. gada. Arī 1. maijā tiek svinēti rozā vīna svētki, kad vadošie Morāvijas un Čehijas vīndari sacenšas labākā rozā vīna ražošanā. Šos svētkus var apmeklēt, piemēram, Svētā Vāclava vīna dārzā pie Prāgas pils. Maijā Čehijā sākas arī SPA kūrortu sezona, kad viesiem tiek atvērti Čehijas un Morāvijas SPA centri un sanatorijas. Protams, šodien uz kūrortu – piemēram, Luhačovici vai Karlovi Variem – var doties jebkurā gadalaikā, arī ziemā, bet īstā sezona sākas vēlā pavasarī. SPA centri un sanatorijas vienmēr oficiāli atveras nedēļas nogalē maija beigās.
Vēl viena pavasara paraža, kas sakrīt ar Valpurģu nakti, ir maija kociņa sagatavošana. Koka stumbrs bez zariem un mizas, izņemot augšējo daļu, rotāts ar krāsainām auduma vai zīdpapīra lentītēm un ar dekoratīvo vainagu parasti tika novietots ciema vai pilsētas centrālajā daļā 30. aprīlī vai 1. maijā. Maija kociņa sagatavošana ir saistīta ar paražu - naktī to jānosargā no kaimiņu ciemu vīriem, kuri mēģina to nogāzt vai nogriezt galotni. Atkarībā no reģiona un tradīcijām tas var notikt līdz saullēktam vai līdz pirmā gaiļa dziedāšanai. Ja viņiem izdosies, ciems tiks apkaunots. Dažās vietās maija kociņš tiek sargāts līdz trim dienām un naktīm. Ar maija kociņa sagatavošanu parasti nodarbojas jaunie ciemata iedzīvotāji. Tā ir lieliska iespēja izklaidēties, iepazīties vai vismaz izņemt no skapja un atsvaidzināt tautastērpu. Šī tradīcija ir īpaši dzīva Morāvijā.
Ikgadējais Karaļu gājiens ir absolūti unikāls pasākums. Tāpēc pirms 10 gadiem tas tika iekļauts UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Tā ir svinīgā parāde, kuras galvenais varonis ir karalis – zēns, apmēram 10-12 gadu vecumā, uz zirga, tērpies sieviešu tautas tērpā. Viņu pavada zēnu pulciņš uz izrotātiem zirgiem un sargi ar izvilktiem zobeniem. Šī tradīcija ir kopta īpaši dienvidu un dienvidaustrumu Morāvijas daļā. Piemēram, Vlčnovā, kas atrodas Morāvijas dienvidaustrumu daļā, parādei ir vairāk nekā 200 gadu ilgas tradīcijas. Ciemata iedzīvotāji teic, kā tā ir unikāla iesvētīšanas ceremonija, kuras laikā pieaugušu vīriešu lokā tiek uzņemti astoņpadsmitgadīgi zēni. Katrs no jaunajiem vīriešiem karaliskās komandas sastāvā uzstājas tikai vienu reizi mūžā. Karaļu gājiens notiek Vasarsvētku laikā, kad kristieši svin Svētā Gara nākšanu, bet no pagānu laikiem saglabājušies dzīves pilnības, skaistuma un jaunības spēka svētki, kas bija saistīti ar pavasara kulmināciju un saulgriežu atnākšanu. Šobrīd Vlčnovā Karaļu gājiens notiek maija pēdējā svētdienā, un to pavada folkloras grupu priekšnesumi, tautas mūzikas koncerti, vīna degustācija, amatnieku tirdziņš un izstādes. Karaļu gājienu var vērot arī citās vietās Slovākijas reģionā (Kunovicē, Hlukā, Kijovā) vai Hanas reģionā (Doloplazos, Hropinē, Kojetinā).
Cita čehu tradīcija ir skūpsts zem ziedoša koka 1. maijā, tas ir kā pienākums pāriem, kas ir iemīlējušies. Šī tradīcija aizsākās no čehu romantisma dzejnieka Karela Hineka Māhas dzejoļa „Maijs” no 1836. gada. Arī 1. maijā tiek svinēti rozā vīna svētki, kad vadošie Morāvijas un Čehijas vīndari sacenšas labākā rozā vīna ražošanā. Šos svētkus var apmeklēt, piemēram, Svētā Vāclava vīna dārzā pie Prāgas pils. Maijā Čehijā sākas arī SPA kūrortu sezona, kad viesiem tiek atvērti Čehijas un Morāvijas SPA centri un sanatorijas. Protams, šodien uz kūrortu – piemēram, Luhačovici vai Karlovi Variem – var doties jebkurā gadalaikā, arī ziemā, bet īstā sezona sākas vēlā pavasarī. SPA centri un sanatorijas vienmēr oficiāli atveras nedēļas nogalē maija beigās.