.jpg?width=1200&height=800&ext=.jpg&quality=35)
Pēc renovācijas, kas ilga vairāk nekā pusotru gadu, Spāņu sinagoga Prāgā atvērs durvis apmeklētājiem, tiklīdz to ļaus epidēmiskā situācija. Viesus gaida jauna pastāvīgā izstāde ar interaktīviem elementiem.
Par vairākiem desmitiem miljonu kronu izstādes platība tika palielināta līdz vairāk nekā 600 m2, un trīs sinagogas stāvi tika pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Balstoties uz iepriekšējās izstādes eksponātiem, tika izveidota jauna izstāde „Ebreji Čehijā 19. un 20. gadsimtā”, kuras mērķis ir iepazīstināt ar šī perioda ebreju kopienas vēsturi un kultūru. Tāpat kā iepriekš, sinagogas ēkā notiks klasiskās mūzikas koncerti un citi kultūras pasākumi.
Spāņu sinagoga ir visjaunākā sinagoga Prāgas ebreju kvartālā. Tā tika uzcelta 1868. gadā Vecās sinagogas vietā, kas bija arī zināma kā Vecā Skola. Jaunā sinagoga tika uzbūvēta spāņu-mauru stilā pēc Vojteha Ignaca Ulmana (Vojtěch Ignác Ullmann) un Josefa Niklasa projekta. Neparasto interjera dizainu radījuši Antonins Baums un Bedržihs Mincbergers (Bedřich Münzberger) 1882-1883 gadā. Uz sienām, durvju rotājumiem, balustrādēm un galerijām atrodas lieliski, stilizēti austrumu motīvi.
Otrā pasaules kara laikā sinagoga kalpoja kā Čehijas ebreju kopienu konfiscēto priekšmetu noliktava. 1935. gadā sinagogai tika pievienota funkcionālisma stila ēka, kas pēc Otrā pasaules kara kalpoja kā slimnīca. 1955. gadā ēka tika nodota Valsts Ebreju Muzejam. 1958-1959 gadā interjers tika pilnīgi pārbūvēts un gadu vēlāk tika atvērta izstāde par sinagogas tekstilmateriāliem. Kopš 70. gadiem sinagogas ēkas tehniskais stāvoklis aizvien pasliktinājās, tāpēc 1982. gadā tā tika slēgta. Remonts sākās tikai pēc 1989. gada, un 1998. gadā sinagoga tika oficiāli atvērta sabiedrībai. Kopš tā laika tur varēja apskatīt Čehijas un Morāvijas ebreju vēsturei veltīto izstādi, kura atspoguļoja laikus no 18. gadsimta līdz 1945. gadam.
.jpg?width=700&height=540)
Spāņu sinagoga ir visjaunākā sinagoga Prāgas ebreju kvartālā. Tā tika uzcelta 1868. gadā Vecās sinagogas vietā, kas bija arī zināma kā Vecā Skola. Jaunā sinagoga tika uzbūvēta spāņu-mauru stilā pēc Vojteha Ignaca Ulmana (Vojtěch Ignác Ullmann) un Josefa Niklasa projekta. Neparasto interjera dizainu radījuši Antonins Baums un Bedržihs Mincbergers (Bedřich Münzberger) 1882-1883 gadā. Uz sienām, durvju rotājumiem, balustrādēm un galerijām atrodas lieliski, stilizēti austrumu motīvi.
Otrā pasaules kara laikā sinagoga kalpoja kā Čehijas ebreju kopienu konfiscēto priekšmetu noliktava. 1935. gadā sinagogai tika pievienota funkcionālisma stila ēka, kas pēc Otrā pasaules kara kalpoja kā slimnīca. 1955. gadā ēka tika nodota Valsts Ebreju Muzejam. 1958-1959 gadā interjers tika pilnīgi pārbūvēts un gadu vēlāk tika atvērta izstāde par sinagogas tekstilmateriāliem. Kopš 70. gadiem sinagogas ēkas tehniskais stāvoklis aizvien pasliktinājās, tāpēc 1982. gadā tā tika slēgta. Remonts sākās tikai pēc 1989. gada, un 1998. gadā sinagoga tika oficiāli atvērta sabiedrībai. Kopš tā laika tur varēja apskatīt Čehijas un Morāvijas ebreju vēsturei veltīto izstādi, kura atspoguļoja laikus no 18. gadsimta līdz 1945. gadam.