Šogad Čehijas kūrortpilsēta Teplice svin pirmās rakstiskās pieminēšanas par vietējiem termāliem avotiem 1260. gadadienu. Pie visvecākā Teplices avota, ko sauc par „vecavotu“ (Pravřídel), tika atrastas romiešu un ķeltu monētas un rotājumi, kas, pēc zinātnieku domām, tika iemesti ūdenī kā pateicība par tā ārstnieciskajām īpašībām.
Saskaņā ar leģendu, ko pieminēja čehu hronists Vāclavs Hajeks no Libočaniem, avots tika atklāts 762. gadā pateicoties cūciņai, kas avota ūdenī izārstēja savu slimo kāju.
Teplices sākums ir saistīts ar benediktiešu klostera dibināšanu 1154. gadā. Klosterī atradās slimnīca, kurā māsas ārstēja dažādas kaites ar ūdeni no vietējā avota.
Pirmās sanatorijas ēkas tika uzceltas Teplicē 16. gadsimtā. Paracelsus, Šveices ārsts un dabaszinātnieks, mūsdienu medicīnas tēvs, 1539. gadā atzina Teplici par vienu no slavenākajām sanatorijām pasaulē. Kopš tā laika Teplicē ir viesojušās daudzas zināmas personības, piemēram, cars Pēteris Lielais, Ludvigs van Bēthovens un imperatore Sisī.
Teplices sākums ir saistīts ar benediktiešu klostera dibināšanu 1154. gadā. Klosterī atradās slimnīca, kurā māsas ārstēja dažādas kaites ar ūdeni no vietējā avota.
Pirmās sanatorijas ēkas tika uzceltas Teplicē 16. gadsimtā. Paracelsus, Šveices ārsts un dabaszinātnieks, mūsdienu medicīnas tēvs, 1539. gadā atzina Teplici par vienu no slavenākajām sanatorijām pasaulē. Kopš tā laika Teplicē ir viesojušās daudzas zināmas personības, piemēram, cars Pēteris Lielais, Ludvigs van Bēthovens un imperatore Sisī.