Lieldienu laikā satiekas divi pretstati – stingrs gavēnis un liela pārpilnība. Gavēnis tiek ievērots līdz pat Lieldienu sākumam, bet uzreiz pēc tam sākas milzīgs mielasts. Pavasara svētki Čehijā tradicionāli tiek svinēti ar desmit dažādiem ēdieniem. Interesanti, ka katram Čehijas reģionam ir savi Lieldienu ēdieni, bieži vien ļoti atšķirīgi. Tomēr daži ēdieni ir populāri gandrīz visos Čehijas reģionos.
Gastronomijas ziņā Čehijas Lieldienām ir raksturīgi daudzi noteikumi un reģionālās paražas, kas nosaka to, kā nedrīkst pietrūkt uz galda Lieldienās. Pelnu trešdienā, pēdējā trešdienā pirms Lieldienām, ir jācep „jidášky”. Ar medu un sviestu ieziestie rauga cepumi, kas savīti kā virve, simbolizē Jūdu, kas pakārās. Čehijā tie tiek pasniegti brokastīs Lielajā ceturtdienā.
Čehijā Lielā ceturtdiena tiek dēvēta par Zaļo ceturtdienu. Tas nozīmē, ka tajā dienā uz šķīvja nedrīkst pietrūkt zaļa ēdiena. Tie, kam negaršo spināti, var pagatavot zaļos salātus vai vārītus brokoļus, bet lielākie bezdievji bauda piparmētru liķieri, tā saucamo “zaļo”.
Lielajā piektdienā kristieši cenšas ēst un dzert ļoti pieticīgi. Čehijā gavēnis ilgst līdz Augšāmcelšanās svētkiem, kas tiek svinēti sestdienas pusnaktī. Tie, kas negavē, var godāt seno tradīciju, savā ēdienkartē vismaz iekļaujot zivis. Agrāk Čehijā pirms Lieldienām tradicionālās karpas tika pārdotas no lielām mucām, tāpat kā pirms Ziemassvētkiem. Populāras ir arī foreles, bet tie, kam netīk zivis, ēd veģetāros ēdienus.
Lielajā sestdienā ir visvairāk darba. Čehu saimnieces parasti cep saldos „Lieldienu jērus”, taču tikai tad, ja Lieldienu svētdienā uz galda nav ceptas jēra gaļas. Šim saldajam simbolam bija jāaizstāj jēra gaļa nabadzīgākās ģimenēs. Izcepto jēru rūpīgi jāizņem no veidnes, acīs jāieliek rozīnes un, vēl siltu, jāapkaisa ar vaniļas cukuru vai jāpārziež ar šokolādi. Jēra kakls ir jāpārsien ar dekoratīvu lenti ar zvaniņu.
Lieldienu pastēti Čehijā ēd Lielajā sestdienā, pēc atgriešanās no baznīcas. Tā tiek gatavota no maizīšu gabaliņiem, olām, kūpinātas gaļas gabaliņiem un jaunām nātrēm. Šis ēdiens, vai tā daudzi varianti, joprojām ir populāra Lieldienu delikatese Čehijā.
Lieldienu svētdiena ir vislielākie kristiešu svētki. Tās nozīmi uzsver ne tikai tradīciju ievērošana, bet arī lieliska ēdienu izvēle. Vispirms tiek gatavotas vārītas olas, kas simbolizē jaunu dzīvi. Uz galda jābūt arī jauno dzīvnieku gaļai, tāpēc svētku ēdienkartē ir jēra vai kazas cepetis, bet tie, kam jēra gaļa negaršo, gatavo teļa gaļu vai vistu.
Dažos Čehijas ciemos ir saglabājusies paraža Lieldienu laikā simboliski pērt meitenes un sievietes ar rīksti (čehu: pomlázka), lai viņas ilgi paliktu veselas un jaunas. Sievietes atdara vīriešiem ar krāsotām olām. Vai Jūs zināt, kāpēc Lieldienās tiek krāsotas olas? Leģenda vēsta, ka kad 40 dienu gavēņa laikā bija aizliegts ēst olas, lai tās nesabojātos, cilvēki tās vārīja cieti. Taču vārītas olas bija jāatšķir no nevārītām, tāpēc tās sāka krāsot. Līdz 20. gadsimta sākumam olas tika krāsotas tikai sarkanā krāsā, jo tā ir mīlestības krāsa.
Daudzu Čehijas pilsētu laukumos notiek Lieldienu tirdziņi ar interesantu folkloras programmu. Viesus gaida stendi ar dekorācijām un gardumiem, deju un mūzikas izrādes, seno amatu darbnīcas, olu krāsošana un daudz citu atrakciju.
Piemēram, Valahu Lieldienas, kas notiks Rožnovas brīvdabas muzeja „Mazajā koka pilsētiņā” 8.-10. aprīlī, iepazīstinās ar Morāvijas Valahijas reģiona Lieldienu un pavasara tradīcijām, piemērām Lieldienu dziedāšanu, Lieldienu olām, bērza zaru slotiņām un grabuļiem. Nedēļas nogalē var apmeklēt Lieldienu gadatirgu ar rokdarbiem un svētku ēdieniem. Varēsiet iegādāties Lieldienu olas, bērzu slotas, svilpavniekus, grabulīšus, rokdarbus, kā arī gavēņa un svētku ēdienus. Lieldienu pirmdienā brīvdabas muzejs kļūs par priecīgu svētku ainu ar bagātīgu kultūras programmu.
Čehijā Lielā ceturtdiena tiek dēvēta par Zaļo ceturtdienu. Tas nozīmē, ka tajā dienā uz šķīvja nedrīkst pietrūkt zaļa ēdiena. Tie, kam negaršo spināti, var pagatavot zaļos salātus vai vārītus brokoļus, bet lielākie bezdievji bauda piparmētru liķieri, tā saucamo “zaļo”.
Lielajā piektdienā kristieši cenšas ēst un dzert ļoti pieticīgi. Čehijā gavēnis ilgst līdz Augšāmcelšanās svētkiem, kas tiek svinēti sestdienas pusnaktī. Tie, kas negavē, var godāt seno tradīciju, savā ēdienkartē vismaz iekļaujot zivis. Agrāk Čehijā pirms Lieldienām tradicionālās karpas tika pārdotas no lielām mucām, tāpat kā pirms Ziemassvētkiem. Populāras ir arī foreles, bet tie, kam netīk zivis, ēd veģetāros ēdienus.
Lielajā sestdienā ir visvairāk darba. Čehu saimnieces parasti cep saldos „Lieldienu jērus”, taču tikai tad, ja Lieldienu svētdienā uz galda nav ceptas jēra gaļas. Šim saldajam simbolam bija jāaizstāj jēra gaļa nabadzīgākās ģimenēs. Izcepto jēru rūpīgi jāizņem no veidnes, acīs jāieliek rozīnes un, vēl siltu, jāapkaisa ar vaniļas cukuru vai jāpārziež ar šokolādi. Jēra kakls ir jāpārsien ar dekoratīvu lenti ar zvaniņu.
Lieldienu pastēti Čehijā ēd Lielajā sestdienā, pēc atgriešanās no baznīcas. Tā tiek gatavota no maizīšu gabaliņiem, olām, kūpinātas gaļas gabaliņiem un jaunām nātrēm. Šis ēdiens, vai tā daudzi varianti, joprojām ir populāra Lieldienu delikatese Čehijā.
Lieldienu svētdiena ir vislielākie kristiešu svētki. Tās nozīmi uzsver ne tikai tradīciju ievērošana, bet arī lieliska ēdienu izvēle. Vispirms tiek gatavotas vārītas olas, kas simbolizē jaunu dzīvi. Uz galda jābūt arī jauno dzīvnieku gaļai, tāpēc svētku ēdienkartē ir jēra vai kazas cepetis, bet tie, kam jēra gaļa negaršo, gatavo teļa gaļu vai vistu.
Dažos Čehijas ciemos ir saglabājusies paraža Lieldienu laikā simboliski pērt meitenes un sievietes ar rīksti (čehu: pomlázka), lai viņas ilgi paliktu veselas un jaunas. Sievietes atdara vīriešiem ar krāsotām olām. Vai Jūs zināt, kāpēc Lieldienās tiek krāsotas olas? Leģenda vēsta, ka kad 40 dienu gavēņa laikā bija aizliegts ēst olas, lai tās nesabojātos, cilvēki tās vārīja cieti. Taču vārītas olas bija jāatšķir no nevārītām, tāpēc tās sāka krāsot. Līdz 20. gadsimta sākumam olas tika krāsotas tikai sarkanā krāsā, jo tā ir mīlestības krāsa.
Daudzu Čehijas pilsētu laukumos notiek Lieldienu tirdziņi ar interesantu folkloras programmu. Viesus gaida stendi ar dekorācijām un gardumiem, deju un mūzikas izrādes, seno amatu darbnīcas, olu krāsošana un daudz citu atrakciju.
Piemēram, Valahu Lieldienas, kas notiks Rožnovas brīvdabas muzeja „Mazajā koka pilsētiņā” 8.-10. aprīlī, iepazīstinās ar Morāvijas Valahijas reģiona Lieldienu un pavasara tradīcijām, piemērām Lieldienu dziedāšanu, Lieldienu olām, bērza zaru slotiņām un grabuļiem. Nedēļas nogalē var apmeklēt Lieldienu gadatirgu ar rokdarbiem un svētku ēdieniem. Varēsiet iegādāties Lieldienu olas, bērzu slotas, svilpavniekus, grabulīšus, rokdarbus, kā arī gavēņa un svētku ēdienus. Lieldienu pirmdienā brīvdabas muzejs kļūs par priecīgu svētku ainu ar bagātīgu kultūras programmu.