Zilā pirmdiena un Pelēkā otrdiena: pavasara tīrīšanas laiks
Nosaukums Zilā pirmdiena, iespējams, cēlies no baznīcu dekorēšanai izmantotā auduma krāsas. Otrdiena pirms Lieldienām dažreiz tiek dēvēta par dzelteno, kad spīd saule, vai par pelēko, kad līst un ir apmācies. Pelēkā krāsa attiecas arī uz zirnekļu tīkliem, kas pirms Lieldienām bija rūpīgi jāizslauka no mājas.
Neglītā trešdiena: diena ar smaidu
Neglītā trešdiena piemin Jūdas nodevību, tas ir "neglīto" rīcību. Čehijas katoļiem sākas trīs dienu stingrs gavēnis. Čehu tradīcija vēsta, ka šajā dienā cilvēkiem jāsmaida vienam otram, lai skumjas viņus nepavadītu katru trešdienu visa gada garumā. Saskaņā ar tradīciju neglītajā trešdienā no skursteņa tika tīrīti kvēpi, kas simbolizē ļauno garu izdzīšanu. Agrāk šajā dienā bija jāēd "neglīti" ēdieni, piemēram, gabalos saplēstas kartupeļu pankūkas.
Zaļā ceturtdiena: diena, kad viss norit labi
Zaļā ceturtdiena tika uzskatīta par dienu, kad viss beigsies labi. Šajā dienā bija jāveic kādu darbu dārzā vai uz lauka, lai nodrošinātu labu ražu visa gada garumā. Tiek uzskatīts, ka Zaļajā ceturtdienā iestādītie dārzeņi, augļi un citi augi augs skaisti un veseli. Tajā dienā kā pavasara un veselības simbolu bija jāēd zaļie ēdieni, piemēram, nātres, kāposti, spināti, salāti vai dīgsti.
Lielā piektdiena: zvanu vietā dzirdami klabekļi
Pēc leģendas, pirms ceturtdienas mises baznīcas zvani zvana pēdējo reizi, un pēc tām tie aizlido uz Romu. Lielajā piektdienā daudzos Čehijas ciemos ir saglabājusies paraža iet no mājas uz māju ar koka klabekļiem un aicināt ticīgos uz baznīcu, tadējādi aizstājot klusējošos zvanus.
Baltā sestdiena un Lielās pirmdienas paražas
Lielā sestdiena Čehijā tiek dēvēta par Balto sestdienu – tajā dienā telpas tika krāsotas baltā krāsā un rūpīgi tīrītas. Viena no populārākajām čehu tradīcijām Lieldienu pirmdienā ir „pomlázka” – simboliska meiteņu un sieviešu pēršana pa kājām ar rīksti, kas, iespējams, nodrošina jaunību un veselību visa gada garumā. Pirmā šīs paražas pieminēšana ir datētajama ar 14. gadsimtu, taču tradīcija ir senāka un aizsākās pirmskristietības laikos. Pamazām attīstījās vītolu zaru pīšanas tradīcija, un beidzot saimnieki sāka lepoties ar arvien garākām pītām rīkstēm. Līdz šai dienai dažreiz rīkstes sasniedz vairākus metrus. Tās, protams, ir paredzētas tikai dekorēšanai. Tradīcija iet no mājas uz māju ar rīksti joprojām tiek kopta daudzos ciemos un mazpilsētās, īpaši Morāvijā.
Vai vēlaties uzzināt vairāk par Čehijas Lieldienu tradīcijām? Noteikti apmeklējiet Roznovas muzeju!
Valahu Lieldienas, kas notiks Rožnovas brīvdabas muzeja „Mazajā koka pilsētiņā” 8.-10. aprīlī, iepazīstinās ar Morāvijas Valahijas reģiona Lieldienu un pavasara tradīcijām, piemērām Lieldienu dziedāšanu, Lieldienu olām, bērza zaru slotiņām un grabuļiem. Nedēļas nogalē var apmeklēt Lieldienu gadatirgu ar rokdarbiem un svētku ēdieniem. Varēsiet iegādāties Lieldienu olas, bērzu slotas, svilpītes, grabulīšus, rokdarbus, kā arī gavēņa un svētku ēdienus. Lieldienu pirmdienā brīvdabas muzejs kļūs par priecīgu svētku ainu ar bagātīgu kultūras programmu.