Pie robežas starp vēsturiskajām Čehijas un Morāvijas zemēm atrodas interesantas pilsētas: Litomišla, Moravska Tršebova, Polička, Svitavi un Visoke Mīto, kā arī pasakainas pilis un dabas apskates vietas.
Čehijā tiek runāts, ka „katrs čehs ir mūziķis”. Nav zināms, cik daudz tajā ir patiesības, taču divi pasaulslaveni komponisti Bedržihs Smetana un Bohuslavs Martinu nākuši no Čehijas un Morāvijas pierobežas.
Vietējā itāļu renesanses stila pils, kas tika uzcelta 16. gadsimtā, ir viens no nozīmīgākajiem Čehijas arhitektūras pieminekļiem. Interjera dekorācijas atspoguļo baroka un neoklasicisma stilu mijiedabību. Istabu sienas rotā iluzoriskas Luija XVI stila gleznas. Mēbeles un istabu aprīkojums parāda 18. un 19. gadsimta dzīvesveidu. Ir saglabājies unikālais ģimenes teātris ar aizkulisēm no 1797. gada.
Pils alus darītavā var apmeklēt Bedržicha Smetanas ģimenes muzeju. Viņam par godu tradicionālās mūzikas festivāls notiek katru gadu pils pagalmā un blakus esošajā Svētā Krusta atklāšanas baznīcā. Tā nesen tika atvērta pēc renovācijas, interesanti savienojot baroka arhitektūru ar mūsdienu elementiem. No baznīcas torņa paveras skaists skats uz pili un tās apkārtni.
Reģionālajā muzejā, kas atrodas bijušās piaristu ģimnāzijas ēkā, ir apskatāmas izstādes par pilsētas vēsturi. Nesen veiktās renovācijas laikā ēkas pamatos tika atklātas viduslaiku ceļa un pilsētas vārtu paliekas, kas tagad ir izstādes daļa.
Interesants stāsts ir saistīts ar „Portmoneum” ēku, kurā atrodas slavenā grafiķa, tēlnieka, gleznotāja un grāmatu ilustratora Josefa Vāhala (Josef Váchal, 1884-1969) muzejs. Ēkas nosaukums cēlies no tās īpašnieka Josefa Portmana uzvārda. Šo ierēdni, iespiedēju, bibliofilu un mākslas kolekcionāru fascinēja Vāhala darbs. Portmans lūdza viņu izveidot sienas gleznojumus savā mājā, kur viņš plānoja atvērt māksliniekam veltītu muzeju. Vāhals izrotāja divas telpas, kā arī istabu aprīkojumu. Uz sienām un griestiem tika izveidotas neparastas gleznas, kurās attēloti dēmoni, laupītāji, elfi un citi radījumi, kā arī ainas no Bībeles un zodiaka zīmes.
Pēc tam, kad Vāhals izdeva „Asiņaino romānu”, kurā Portmans bija attēlots kā mantkārīgs grāfs, abu vīriešu draudzība un sadarbība beidzās.
Dažus gadus pēc Portmana nāves, 1975. gadā, viņa mājā iespēra zibens, un gleznas daļēji tika iznīcinātas ugunsgrēkā. Pateicoties vietējiem māksliniekiem, ēka tika iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā un par to rūpējās Nacionālā galerija. Labāki laiki „Portmoneum” pienāca tikai 1991. gadā, kad māju nopirka Ladislavs Horāčeks, izdevējs un liels Josefa Vāhala darbu cienītājs. Renovācijas darbi tika veikti sadarbībā ar konservatoriem. Ēka apmeklētājiem tika atvērta 1993. gadā.
Pilsētā atrodas vieni no vislabāk saglabātajiem aizsargmūriem Centrāleiropā. Gotikas stila akmens aizsargmūri tika uzcelti pēc karaļa Kārļa IV iniciatīvas 14. gadsimta otrajā pusē. Aizsardzības sistēma bija izveidota no galvenajiem vārtiem, mūriem, grāvja ar ūdeni un vaļņa. Galvenais mūris, kas bija stiprināts ar 19 puscilindriskiem torņiem, ir saglabājies līdz mūsdienām. Mūris ir 1220 metrus garš un ieskauj visu pilsētas vēsturisko centru. To platums ir no 2 līdz 2,25 metriem un augstums no 8 līdz 10 metriem. Poličkas aizsargmūri pārcieta aplenkumu husītu karu laikā, karaļa Jirži no Podebradiem valdīšanas laikā un vairākus Mateja Korvina (Ungārijas un Horvātijas karaļa) uzbrukumus. Vasaras sezonā mūrus var apmeklēt arī gida pavadībā.
Litomišla un Polička atrodas aptuveni 20 km attālumā, tāpēc abas pilsētas var apmeklēt divriteņu brauciena laikā.
Pēc 1989. gada pils tika atdota pēdējā īpašnieka, tekstilražotāja Josefa Bartona mazbērniem, un 1997. gadā to iegādājās dzīvesbiedri Petrs un Magda Kučeri.
No Litomišlas uz Nove Hradu pili ved daudzi velomaršruti, no kuriem īsākais ir aptuveni 15 km garš.
Litomišla
Slavenā čehu komponista Bedržiha Smetanas dzimtā pilsēta tika iekļauta UNESCO sarakstā. Bedržiha Smetanas laukums Litomišlā ir viens no skaistākajiem Čehijā. Tas ir piecsimt metru garš, un to ieskauj vēsturiskas pilsētnieku mājas ar pasāžām.Vietējā itāļu renesanses stila pils, kas tika uzcelta 16. gadsimtā, ir viens no nozīmīgākajiem Čehijas arhitektūras pieminekļiem. Interjera dekorācijas atspoguļo baroka un neoklasicisma stilu mijiedabību. Istabu sienas rotā iluzoriskas Luija XVI stila gleznas. Mēbeles un istabu aprīkojums parāda 18. un 19. gadsimta dzīvesveidu. Ir saglabājies unikālais ģimenes teātris ar aizkulisēm no 1797. gada.
Pils alus darītavā var apmeklēt Bedržicha Smetanas ģimenes muzeju. Viņam par godu tradicionālās mūzikas festivāls notiek katru gadu pils pagalmā un blakus esošajā Svētā Krusta atklāšanas baznīcā. Tā nesen tika atvērta pēc renovācijas, interesanti savienojot baroka arhitektūru ar mūsdienu elementiem. No baznīcas torņa paveras skaists skats uz pili un tās apkārtni.
Reģionālajā muzejā, kas atrodas bijušās piaristu ģimnāzijas ēkā, ir apskatāmas izstādes par pilsētas vēsturi. Nesen veiktās renovācijas laikā ēkas pamatos tika atklātas viduslaiku ceļa un pilsētas vārtu paliekas, kas tagad ir izstādes daļa.
Interesants stāsts ir saistīts ar „Portmoneum” ēku, kurā atrodas slavenā grafiķa, tēlnieka, gleznotāja un grāmatu ilustratora Josefa Vāhala (Josef Váchal, 1884-1969) muzejs. Ēkas nosaukums cēlies no tās īpašnieka Josefa Portmana uzvārda. Šo ierēdni, iespiedēju, bibliofilu un mākslas kolekcionāru fascinēja Vāhala darbs. Portmans lūdza viņu izveidot sienas gleznojumus savā mājā, kur viņš plānoja atvērt māksliniekam veltītu muzeju. Vāhals izrotāja divas telpas, kā arī istabu aprīkojumu. Uz sienām un griestiem tika izveidotas neparastas gleznas, kurās attēloti dēmoni, laupītāji, elfi un citi radījumi, kā arī ainas no Bībeles un zodiaka zīmes.
Pēc tam, kad Vāhals izdeva „Asiņaino romānu”, kurā Portmans bija attēlots kā mantkārīgs grāfs, abu vīriešu draudzība un sadarbība beidzās.
Dažus gadus pēc Portmana nāves, 1975. gadā, viņa mājā iespēra zibens, un gleznas daļēji tika iznīcinātas ugunsgrēkā. Pateicoties vietējiem māksliniekiem, ēka tika iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā un par to rūpējās Nacionālā galerija. Labāki laiki „Portmoneum” pienāca tikai 1991. gadā, kad māju nopirka Ladislavs Horāčeks, izdevējs un liels Josefa Vāhala darbu cienītājs. Renovācijas darbi tika veikti sadarbībā ar konservatoriem. Ēka apmeklētājiem tika atvērta 1993. gadā.
Polička
Poličkā ir vērts apmeklēt Bohuslava Martinu centru, kas iepazīstina ar slavenā komponista dzīvi un daiļradi, kā arī viņa ģimenes māju.Pilsētā atrodas vieni no vislabāk saglabātajiem aizsargmūriem Centrāleiropā. Gotikas stila akmens aizsargmūri tika uzcelti pēc karaļa Kārļa IV iniciatīvas 14. gadsimta otrajā pusē. Aizsardzības sistēma bija izveidota no galvenajiem vārtiem, mūriem, grāvja ar ūdeni un vaļņa. Galvenais mūris, kas bija stiprināts ar 19 puscilindriskiem torņiem, ir saglabājies līdz mūsdienām. Mūris ir 1220 metrus garš un ieskauj visu pilsētas vēsturisko centru. To platums ir no 2 līdz 2,25 metriem un augstums no 8 līdz 10 metriem. Poličkas aizsargmūri pārcieta aplenkumu husītu karu laikā, karaļa Jirži no Podebradiem valdīšanas laikā un vairākus Mateja Korvina (Ungārijas un Horvātijas karaļa) uzbrukumus. Vasaras sezonā mūrus var apmeklēt arī gida pavadībā.
Litomišla un Polička atrodas aptuveni 20 km attālumā, tāpēc abas pilsētas var apmeklēt divriteņu brauciena laikā.
Nove Hradi
Nove Hradi pils atrodas netālu no Litomišlas, un tā ir viena no nedaudzajām rokoko stila ēkām Čehijā. Tā tika uzcelta 1774.–1777. gadā franču vasaras rezidenču stilā. Dažreiz tā tiek dēvēta par „Mazo Šēnbrunni” vai „Čehijas Versaļu”. Ekskursijas pa pastāvīgo pils ekspozīciju ietvaros var apskatīt unikālo vēsturisko aprīkojumu un īpašnieku privātās istabas. Oranžērijas ēkā atrodas angļu platmaļu galerija, kurā ir vairāk nekā simts visdīvainākā stila, dažādu materiālu un visu krāsu sieviešu platmales. Izstāde stāsta par platmaļu nēsāšanas modi un vēsturi, kā arī ražošanas tehnoloģijām.Pēc 1989. gada pils tika atdota pēdējā īpašnieka, tekstilražotāja Josefa Bartona mazbērniem, un 1997. gadā to iegādājās dzīvesbiedri Petrs un Magda Kučeri.
No Litomišlas uz Nove Hradu pili ved daudzi velomaršruti, no kuriem īsākais ir aptuveni 15 km garš.