Čehijas astronomiskie pulksteņi
Decembrī un īpaši Vecgada vakarā bieži skatāmies uz pulksteņiem, kas mēra aizejošā gada pēdējos mirkļus. Čehijā var atrast daudz iespaidīgu un sarežģītu pulksteņu, kas rāda ne tikai pašreizējo laiku, bet arī debess ķermeņu kustību.
Visslavenākais Čehijas astronomiskais pulkstenis atrodas Prāgas vecajā rātsnamā. Katru stundu simtiem tūristu no visiem mūsu planētas nostūriem pulcējas pie Vecā rātsnama (Staroměstská radnice) dienvidu sienas, lai skatītos aizraujošo izrādi, kas viduslaikos tika uzskatīta par dievišķu parādību. Prāgas rātsnama pulkstenis Orlojs, jau 600 gadus tiek sargāts kā viens no pilsētas vērtīgākajiem dārgumiem. Tāpat kā viduslaiku pilsētas iedzīvotāji, arī šodien tūristi var apbrīnot to pašu apustuļu gājienu, kustīgās skulptūras un laika attēlošanu, kā to nespēj neviens cits pulkstenis pasaulē.

Orloja ģeniālais mehānisms gadsimtiem ilgi norādījis ne tikai laiku, bet arī datumu, kā arī Saules stāvokli, Mēness fāzes, astronomiskos ciklus un kristiešu kalendāra svētku dienas. Šis unikālais viduslaiku tehnisko prasmju pierādījums ir pēdējais pasaulē, kas mēra pat Babilonijas zvaigžņu laiku un seno Čehijas laiku.
Brno pulkstenis Brīvības laukumā (Náměstí Svobody) ir visekscentriskākais Čehijas astronomiskais pulkstenis. Ar savu formu tas nemaz neatgādina klasisku astronomisko pulksteni. Sešus metrus augstais, melnais, modernais pulkstenis, izveidots no pulēta granīta, kas tika ievests no Dienvidāfrikas Republikas, atgādina milzīgu patronu.

Pulksteņa forma ir saistīta ar slaveno Brno leģendu. 17. gadsimtā Brno pilsētu četrus mēnešus centās iekarot zviedru karaspēks. Kādā dienā tie nolēma, ja viņiem neizdosies ieņemt pilsētas mūrus pirms pusdienlaika, karaspēks atkāpsies. Brno iedzīvotāji uzzināja par šo plānu un viltīgi nomainīja laiku pulkstenī, lai tas iezvanītu pusdienlaiku stundu agrāk. Zviedru armija atkāpās, un kopš tā laika pulkstenis Morāvijas galvaspilsētā vienmēr iezvana pusdienlaiku pulksten 11.

Vēl vienu leģendu, saskaņā ar kuru, zviedru ģenerāli varēja nogalināt tikai maģiska rituāla laikā izveidota un pusnaktī izšauta stikla patrona, simbolizē astronomiskā pulksteņa iekšējā daļa, kurā atrodas stikla lodītes. Katru dienu, tieši pulksten 11, tās sāk savu ceļojumu pulksteņa mehānismā, lai beigās izkristu no vienas no trim atverēm. Katru dienu nokrīt tikai viena lodīte. Kam paveicas un to noķer, var paturēt unikālo suvenīru.

Olomoucas Augšlaukuma (Horní náměstí), tiešā UNESCO sarakstā iekļautās Svētās Trīsvienības kolonnas tuvumā, astronomiskais pulkstenis tika uzstādīts vēsturiskā rātsnama sienā jau 15. gadsimtā. Otrā pasaules kara laikā tas tika nopietni bojāts un tam bija nepieciešams remonts. Pulksteņa atjaunošana notika 40. un 50. gadu mijā, tāpēc tā izskats atbilst toreizējā komunistiskā režīma estētikai. Svēto un citu kristiešu personību vietā to sargā strādnieki un zemnieki. Tradīciju garā dekorācijas attēlo arī tautas tradīcijas – citu starpā Karaļu braucienu, kas ir UNESCO sargāta nemateriāla mantojuma piemērs. Ja vēlaties apskatīt sākotnēja vēsturiskā astronomiskā pulksteņa paliekas, tās var atrast Olomoucas vēstures muzejā.

Žatecas pilsētai Čehijas ziemeļrietumos ir gadsimtiem ilga apiņu audzēšanas tradīcija. Šo unikālo mantojumu nesen ir atzinusi pat UNESCO komiteja. Lai pieminētu vairāk nekā 700 gadu garo apiņu audzēšanas un alus ražošanas vēsturi Žatecā tika izveidots izklaides un izglītības komplekss „Apiņu un alus templis” (Chrám Chmele a Piva). Tur var atrast apiņu astronomisko pulksteni, kas rāda ne tikai laiku un zodiaka zīmes, bet arī ar apiņu apstrādi saistītos darbus atsevišķos mēnešos. Pulkstenis ieskandē pilnas stundas ar melodisku pavadījumu un kustīgu figūriņu pavadībā.